"Saldus Zeme" 2008. gada Augusts

Arī zināšanām jākļūst globālām

Indieši Mona un R. Šiva Prasadi [Mona and R. Shiva Prasad] savu dzimteni nav redzējuši apmēram divus mēnešus. Viņi bijuši vairākās Eiropas valstīs, Amerikā, pirms nedēļas — Lietuvā un tagad — Latvijā. Indijā viņi plāno atgriezties vēl pēc mēneša.

Garais ceļojums ir ar mērķi. Katrā valstī — Vācijā, Amerikā, Kanādā, Beļģijā, Bulgārijā vai kur citur — Mona un R. Šiva, starptautiskās organizācijas "Art of Living" skolotāji, vada mācības — sešas dienas pa vairākām stundām dalās savas zināšanās par jogu, meditāciju, elpošanu. Šovakar Mona uzrunās saldeniekus, bet R. Šiva vadīs kursu Rīgā.

"Art of Living" ir pasaulē augstu vērtēta starptautiska labdarības organizācija, kuras mērķis — caur zināšanām vairot pasaulē mieru, mazināt cilvēku agresivitāti, stresu un bailes. Tāpēc tiek uzrunāts ikviens — gan tie, kas dzīvo mierā un drošībā, gan plūdos un zemestrīcēs cietušie, gan ieslodzītie un teroristi.

"Pasaulē ir divu veidu nelaimes," saka R. Šiva. "Vienas rada daba, tās ir dažādas katastrofas — zemestrīces, vētras, plūdi —, un mēs palīdzam cilvēkiem, kas tajās cietuši, tikt pāri pārdzīvotajām šausmām un zaudējumiem. Otra nelaime ir cilvēku radīta — tas ir karš, terorisms…, un vienīgais, kas var to mazināt, ir zināšanas. Mēs esam piedzīvojuši, ka teroristi, rūdīti noziedznieki mainās, kad izgājuši "Art of Living" pamatkursu, jo vienkārši pirms tam daudz ko nav zinājuši. Ja piecpadsmitgadīgam jauneklim iedod ieroci un saka — nogalini tūkstoš neticīgo un nonāksi debesīs, kur tevi gaidīs 72 nevainīgas jaunavas, — viņš šaus! Tikai cilvēcisko vērtību apzināšanās viņu var mainīt.

Harmonisku dzīvi nav iespējams dzīvot arī slimību dēļ. Nupat Klaipēdā vadījām pamatkursu, un pēc tā 60 cilvēku dalījās pieredzē. Kāds no viņiem bija 19 gadus dzēris pretsāpju zāles, jo ļoti sāpēja mugura, viņš pat 5 kilogramu somu nevarēja panest. Pēc pamatkursa atzinās — šīs sešas dienas izticis bez nevienas tabletes!"

Izklausās pēc brīnumstāstiem, ko reizēm var vērot televīzijā...

"Brīnumu tur nav! Tikai piemirstas zināšanas. Jo dabā viss ir savstarpēji saistīts, visam ir savs ritms. Mainās gadalaiki, uzplaukst un novīst ziedi, viļņojas jūra… Un arī cilvēka elpai ir ritms, diemžēl to esam aizmirsuši. Mēs pilnībā neizmantojam savas plaušas, un ķermenis reaģē uz to. Kad atkal atceramies pareizi izmantot visu, ko Dievs radījis cilvēka ķermenī, tas kļūst vienots, vesels."

Esmu lasījusi — ja meditētu 10% cilvēku, pasaulē nebūtu karu...

"Tā ir taisnība. Jo meditācijas pamatideja ir atbrīvošanās, atslābināšanās. Ķermenis un prāts reāli atpūšas, un iestājas miers. Prāts visu laiku domā par pagātni vai nākotni, bet meditācijā mēs esam šajā mirklī, tagadnē. Mēs jūtam."

Tad jau visu laiku būtu jādzīvo meditējot!

"Visu laiku nevar. Jo tad, kad esi izsalkusi, tu arī nevari paēst brokastis, pusdienas un vakariņas vienlaikus, vai ne? Arī meditācijai ir savs laiks, savs ritms.
Prāts ir vajadzīgs, lai pelnītu iztiku. Sirds vajadzīga garīgai jomai. Ja ar sirdi nodarbosies ar biznesu, nekas neiznāks. Tāpat nevar mīlēt ar prātu. Abām šīm cilvēka svarīgajām dāvanām — prātam un sirdij — ir sava vieta, meditācija palīdz tās sakārtot."

Ar ko atšķiras jogas vingrinājumi — asanas — piemēram, no aerobikas vai vingrojumiem trenažieru zālē?

"Sporta zālē tu strādā tikai ķermenim, prātam ne. Nodarbini noteiktas muskuļu grupas. Jogā katra asana savieno ķermeni ar prātu un elpošanu, tie veido vienu veselu. Turklāt — ja pēc trim mēnešiem pārtrauc trenēt muskuļus, tie ar laiku atkal kļūs ļengani. Ja pārtrauksi nodarboties ar jogu, viss labais, kas iegūts, saglabāsies."

Vai cilvēki, kas šovakar atnāks klausīties Monu, riskēs? Piemēram, ar to, ka viņiem liks mainīt vērtību sistēmu, dzīvesstilu?

"Nav nekāda riska! Viņi var tikai pilnveidoties. Pareiza elpošana, joga, meditācija var nest vienīgi labumu. Ir vēl ceturtais pamatkursa elements — zināšanas. Senas zināšanas, kas bijušas aizmirstas, tomēr nav zaudējušas aktualitāti. Tās ir svarīgas prātam, lai tas mainītos, lai cilvēki kļūtu mierīgāki, gūtu vairāk prieka no dzīves un varētu to dāvāt citiem. Jābaidās nav! Jo zināšanas ir domātas visiem. Staigājot džinsos, nekļūsi par amerikāni, tāpat kā, ēdot ķīniešu ēdienus, tavas acis neklūs slīpas. Arī zināšanas, lai no kurienes tās nāktu — Indijas, Latvijas vai Āfrikas —, ir universāli izmantojamas un neapdraud neviena identitāti."

Vai būt par "Art of Living" skolotājiem ir jūsu pamatdarbs?

"Vēl pirms gada es strādāju otrā lielākajā pasaules bankā Indijā par departamenta direktoru (pavisam tajā nostrādāju 22 gadus), bet Mona pirms dažiem gadiem — tūrisma aģentūrā. Līdztekus darbam bijām arī skolotāji, bet nesen gurudži (tā tiek dēvēts "Art of Living" dibinātājs Skolotājs Šri Šri Ravi Šankars — red.) teica — jums jāstrādā ar pilnu slodzi. Mums ir pietiekami finanšu ietaupījumi, lai turpmāko dzīvi varētu veltīt labdarībai un iztiktu bez algota darba. Savu māju Bombejā esam izīrējuši, par īres maksu sedzam kredīta maksājumus, bet paši dzīvojam Bangalorā, ašramā (tā dēvē "Art of Living" īpašumus — ēkas un zemi, kur notiek mācības, dažādi pasākumi). Mums tur ir neliels dzīvoklis, par ēšanu, dzīvošanu nav jāmaksā, un varam darīt darbu, kas mums patīk."

MONA UN R. ŠIVA PRASADI. Šobrīd viņi sniedz zināšanas mierīgajā un drošajā Latvijā, bet viņiem ir pieredze, strādājot cietumos, plūdu un citu dabas katastrofu rajonos. Viņi ir pārliecināti — ikviena cilvēka pamattiesības ir arī sabiedrība bez vardarbības, ķermenis bez slimībām un prāts bez stresa.